[1932.gada 5.februārī]
___________________________________________________________________

Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja,

pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās;

pārliecībā, ka abu Augsto līdzēju pušu interesēm atbilst pieņemt dažus noteikumus, kas varētu veicināt draudzīgu attiecību attīstību un nostiprināšanu starp abām valstīm;

cieši apņēmušies savstarpēji un neatlaidīgi ievērot viens otra suverenitāti, politisko neatkarību un teritoriālo integritāti un neaizskaramību;

vēlēdamies veicināt vispārējā miera nostiprināšanu;

deklarējot, ka starp saistībām, ko katra līdzēja puse līdz šim laikam uzņēmusies, nav nevienas, kas kavē viņu savstarpējo attiecību miermīlīgu attīstību un kas runā pretim šim līgumam;

vēlēdamies apstiprināt un papildināt savās attiecībās 1928.gada 27.augusta Vispārējo paktu par atteikšanos no kara, kurš pakts, neatkarīgi no šā līguma spēkā esamības vai normālās izbeigšanās termiņa vai arī iespējamās pirmstermiņa uzteikšanas, paliek joprojām spēkā starp Augstām līdzējām pusēm, -

nolēma noslēgt šo līgumu un šim nolūkam iecēla par saviem pilnvarotiem:

Latvijas Republikas Prezidents:
Marģeru Skujenieku, Ministru prezidentu, ārlietu ministra pagaidu vietas izpildītāju;

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja:
Borisu Spiridonoviču Stomoņakovuu, Tautas ārlietu komisāriāta kolēģijas locekli;

un
Alekseju Ivanoviču Sviderski, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Pilnvaroto pārstāvi,

kuri, savstarpēji uzrādījuši savas pilnvaras, kas atrastas vajadzīgā un pienācīgā formā, vienojās par sekojošo:

Augstās līdzējas puses savstarpēji apņemas atturēties no jebkāda uzbrukuma viena pret otru, kā arī no jebkādiem varas darbiem, kas vērstos pret otras līdzējas puses teritoriālo integritāti un neaizkaramību vai politisko neatkarību, neievērojot to, vai tāds uzbrukums vai varas akts notiktu atsevišķi vai kopā ar citām valstīm, pieteicot vāi nepieteicot karu.

Katra Augstā līdzēja puse apņemas nepiedalīties nekādos militāros vai politiskos līgumos, konvencijās vai nolīgumos, kas būtu vērsti pret otras puses neatkarību, teritoriālo neaizkaramību vai politisko drošību, kā arī līgumos, konvencijās vai nolīgumos, kuru nolūks būtu vienas līdzējas puses finansiāls vai ekonomisks boikots.

Šajā līgumā paredzētās saistības nekādā ziņā nevar ierobežot vai grozīt starptautiskās tiesības un saistības, kas Augstām līdzējām pusēm izriet no līgumiem, kurus viņas noslēgušas pirms šā līguma spēkā stāšanās un pienācīgi publicējušas katras puses oficiālos izdevumos, ciktāl šajos līgumos neietilpst agresīvi elementi šā līguma nozīmē.

Ievērojot ar šo līgumu uzņemtās saistības, Augstās līdzējas puses apņemas visus strīda jautājumus neatkarīgi no to rakstura un izcelšanās, kuri rastos viņu starpā pēc šā līguma parakstīšanas un kurus nevarētu piemērotā laikā izšķirt parastā diplomātiskā kārtībā, nokārtot izlīgšanas ceļā jauktā izlīgšanas komisijā, kuras sastāvs, tiesības un darbība noteicami sevišķā konvencijā, ko abas puses apņemas noslēgt cik iespējams drīzā laikā un kas stāsies spēkā vienā laikā ar šo līgumu.

Šis līgums sastādīts divos eksemplāros, latviešu un krievu valodā, pie kam abiem tekstiem vienāds spēks. Līgums ratificējams, un tā ratifikācijas dokumentus Augstās līdzējas puses apmainīs Maskavā[1].

Šis līgums stājas spēkā ratifikācijas dokumentu apmaiņas brīdi un paliek spēkā trīs gadus, skaitot no minētā brīža. Katrai no Augstām līdzējām pusēm ir tiesība uzteikt šo līgumu ar sešu mēnešu iepriekšēju paziņojumu pirms šā laika notecējuma vai arī bez iepriekšējās paziņošanas termiņa ievērošanas, ja otra līdzēja puse uzbrūk kādai trešai valstij. Ja neviena no līdzējām pusēm līgumu neuzteic, tad tas automātiski paliek spēkā vēl divus gadus, tāpat līgums uzskatāms ikreiz par pagarinātu uz turpmākiem diviem gadiem, ja neviena no līdzējām pusēm , to neuzteic šinī pantā paredzētā kārtībā[2].

Šo apliecinot, augšā minētie pilnvarotie šo līgumu parakstījuši un uzspieduši tam savus zīmogus.

Sastādīts Rīgā, divos eksemplāros, latviešu un krievu valodā, 1932.gada 5.februārī.

(Z. v.) (Paraksts) Marģers Skujenieks

(Z. v.) (Paraksts) B.Stomoņakovs

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.2, 348.-350.lpp.

Publicēts: Valdības Vēstnesis. 1932., 5.jūlijā.

[1] Latuijas Saeima līgumu ratificēja 1932.gada 21.jūnijā, PSRS Centrālā Izpildu Komiteja - 1932.gada 11.jūlijā, līgums stājās spēkā 1932.gada 28.jūlijā, kad notika ratifikācijas dokumentu apmaiņa Maskavā.

[2]1934.gada 4.aprīlī PSRS un Latvija neuzbrukšanas līgumu pagarināja uz 10 gadiem.

Ievietots: 07.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV