Baumbachs (Baumbach Johann Christoph, 1742. 31. V Jelgavā – 1801. 19. VIII Grobiņā) – mācītājs, rakstnieks. (Tēvs – drēbnieku meistars un Jelgavas pils. galva.) Stud. teol. un filoz. Rostokas U 1759-61 un Helmštedā 1761-62; latv. diakons Jelgavā un sprediķojis arī hercoga pils kapelā. No 1770 Durbes māc. un no 1771 Grobiņas diocēzes prāvests, 1779-88 jaunatnes audzinātājs; 1796 nodibinājis Liepājā atraitņu un bāriņu palīdzības fondu (lādi). Teicams sprediķotājs un labs latv. val. pratējs. Publ.: Reden, lettische geistliche Lieder und Schriften; Jauna un maza latviešu Dziesmu grāmata un pātaru grāmata (1779); Kristīga cilvēka laika kavēšana iekš tām sv. Gavēņa dienām (1780); Veca Liejas vīra Jāņa dziesma un Lūgšana par to cien. Liejas kungu (1796); Svētās Dziesmas tiem mīļiem latviešiem par labu (1796); Veca diedelnieka Indriķa bēdu dziesmiņa (1798); Mazā Bībele (1800); piedalījies G. F. Stendera latviešu vārdnīcas sagatavošanā.
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 165.lpp.
Ievietots: 29.11.2005., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu