Lāčplēša Kara Ordenis
- Latvijas
augstākais militārais apbalvojums
_________________________________________________________________________________
Lāčplēša Kara Ordeni (LKO) nodibināja 1919.gada 11. novembrī. Ordeņa statūtus izstrādāja vēlākais ordeņa kavalieris Alberts Stalbe. LKO statūtus Saeima apstiprināja 1920.gada 18.septembrī. Ordeņa skices izstrādāja Jānis Aleksandrs Liberts. Ordeņa devīze Par Latviju.
LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Pirmie
ordeņi 1920.gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem Latvijas armijas
augstākajiem komandieriem P.Radziņam, M.Peniķim,
K.Berķim, O.Dankeram, J.Jansonam, J.Puriņam
un J.Apinim. Pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza
Satversmes Sapulces priekšsēdētājs Jānis
Čakste 1920.gada
11.novembra parādē. Pēc tam apbalvošana notika ik gadu līdz pat 1928.gada
11.novembrim.
LKO
bija trīs šķiras (pakāpes).Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru.
Ordeņa II šķiru varēja piešķirt tikai III šķiras LKO kavalieriem, bet I
šķiru II šķiras kavalieriem (šis noteikums neattiecās uz ārzemniekiem).
Jautājumu par apbalvošanu izšķīra LKO dome, kuras sastāvā kā priekšsēdētājs
bija valsts prezidents, septiņi Saeimas deputāti un septiņi LKO augstākās
šķiras kavalieri. Pirms tam armijas pulkos izveidotās komisijas izskatīja
konkrētos apbalvošanas pieteikumus, sastādīja detalizētu varoņdarba
aprakstu, apkopoja liecinieku ziņojumus. Sastādīto pieteikuma anketu komisija
iesniedza apstiprināšanai kara ministram, kurš to akceptēšanas gadījumā
nodeva LKO domei. Ordeni piešķīra, ja par apbalvošanu tika nodotas vismaz 10
domes locekļu balsis.
LKO
bija veidots kā stilizēts ugunskrusts ar baltu emaljas pārklājumu un sarkanu
un zeltītu aplokojumu. Krusts novietots uz sakrustotiem zobeniem. Aversā
krusta vidū bija attēlots Lāčplēsis. Reversa medaljonā lasāms uzraksts
11.novembris 1919.. Krusta galos iegravēti iniciāļi H. B. (sudrabkaļa
Hermaņa Banka meistarzīme).
I
šķiras ordenis bija krusts (61x57,5 mm) 101 mm platā muarē lentē ar trim
sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām, kā arī 16 staru
ordeņzvaigzne (68,5 mm diametrā), kuras centrā atrādās ordeņa krusts (25
mm diametrā). Lente bija nēsājama pār kreiso plecu, bet zvaigzne piesprausta
krūšu kreisajā pusē.
II
šķiras ordenis bija krusts (48x46 mm) šaurā lentē, kas nēsājama ap kaklu.
III
šķiras ordenis bija krusts (41x39 mm) šaurā lentē, kas nēsājams krūšu
kreisajā pusē.
Sākot
ar 1922. gada novembri apbalvotajiem izsniedza mākslinieka R.Zariņa veidotu
diplomu ar īsu varoņdarba aprakstu un LKO apliecību.
LKO
kavalieri baudīja virkni privilēģiju tiesības nēsāt militāro uniformu
arī pēc atvaļināšanas, atlaides dzelzceļa biļešu iegādē, tiesības saņemt
bērniem atbrīvojumu no mācību maksas valsts skolās, bezmaksas medicīnisko
aprūpi utml.
Kopā tika izsniegti 2146 LKO, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi. 322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem. 1995.gadā apgāds Jāņa sēta izdeva Latvijas Valsts vēstures arhīva sagatavotu LKO kavalieru biogrāfisko vārdnīcu Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri.
Informācija
citās enciklopēdijās:
Latviešu
konversācijas vārdnīca. 19741.19745.
Literatūra:
Rauzāns, G. Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri vēstures griežos. Grām. Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 18.19.lpp.
LKO kavalieri, par kuriem ir šķirkļi HISTORIA.LV
Rīga © 2001. Uģis Šulcs
Ievietots: 18.04.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu