Latvijas PSR iekšlietu ministra A.Eglīša ziņojums par rezultātiem cīņā pret nacionālajiem partizāniem par laika posmu no 1944.gada līdz 1947.gada martam.

[1947.gada 22.martā]
__________________________________________________________________

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam
biedram Lācim

DIENESTA ZIŅOJUMS
par rezultātiem, kas gūti cīņā pret bandītismu

Latvijas PSR līdz 1947.g. 1.martam

Pēc fašistiskās Vācijas sagrāves un kapitulācijas ievērojama daļa bijušo policistu, šucmaņu, aizsargu, dažādu soda vienību dalībnieku un SS divīziju leģionāru, kas agrāk sadarbojās ar vāciešiem “Kurzemes katlā”, izklīda pa republikas apriņķiem un pārgāja nelegālā stāvoklī, lai turpinātu bruņotu cīņu pret padomju varu.

Tajā pašā laikā vācu izlūkošanas orgāni graujošai darbībai un nacionālistiskās bandītiskās pagrīdes organizēšanai atstāja pirms Vācijas kapitulācijas izveidoto diversiju un terora organizāciju “SS Jagdverband Ostland” štāba priekšnieka SD hauptmaņna Jankava vadībā.

Šī kontrrevolucionārā pagrīde, kas sākotnēji darbojās nošķirti, organizējusies atsevišķās bandās un bandītiskās grupās, uzsāka aktīvu darbību, veicot terora aktus pret partijas un padomju aktīvistiem un padomju varai labvēlīgi noskaņotiem zemniekiem un šo darbību apvienojot ar laupīšanu. Šādu aktīvu bandu republikas teritorijā, galvenokārt Valkas, Viļakas, Daugavpils, Jēkabpils, Ilūkstes, Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Cēsu apriņķī 1945.gadā bija vairāk par trim simtiem.

1945.gada vidū un beigās atsevišķās republikas daļās Latgalē, Vidzemē un Kurzemē - šīs izolēti cita no citas darbojošās bandas sāka apvienoties. Tā izveidojās nacionālistiskās bandītiskās pagrīdes vadošie centri.

Jau 1944.gada beigās buržuāziski nacionālistiskie elementi sīkās bandītiskās grupas un bēguļojošos nodevējus mēģināja apvienot cīņai pret padomju varu.

Latgalē inženieris Kemps izveidoja “Latvijas Nacionālās atbrīvošanas komiteju”, kuru IeTK orgāni likvidēja 1945. gada sākumā.

Madonas apriņķī pēc bijušā Latvijas armijas virsnieka Kārļa Plauža iniciatīvas tika izveidota kontrrevolucionāra nacionālistiska organizācija “Pašaizsardzība”, kura izvirzīja uzdevumu Valmieras, Valkas, Cēsu, Madonas un Rīgas apriņķa atsevišķās bandītiskās grupas apvienot aktīvai bruņotai cīņai pret padomju varu.

Pēc šis organizācijas likvidēšanas 1945.gada aprīlī Vidzemē tika izveidots “Latvijas Nacionālo partizānu Ziemeļaustrumu Vidzemes organizācijas” jeb LNPO štābs, kuru vadīja bijušais vācu izlūkdienesta aģents agronoms Pēteris Supe - “Cinītis”, bijušais SS leģiona leitnants un organizācijas “SS Jagdverband Ostland” dalībnieks Alfrēds Auseklis, bijušais aktīvais aizsargs jurists Pēteris Bukša un citi.

1945.gadā Latgalē no buržuāzisko nacionālistu, bijušo virsnieku, policistu un citu aktīvu pretpadomju elementu vidus izveidojās “Latvijas Tēvijas sargu (partizānu) apvienība” jeb LTS(P)A, kuru vadīja bijušais ksendzs Antons Juhņevičs un kuras “prezidijā” ietilpa bijušais vācu armijas kaprālis Jānis Zelčāns, bijušais Latvijas armijas virsnieks Leons Krusts un bandītisko grupu vadoņi Rudzāts, Blumbergs u.c.

Visas Latgalē darbojošās bandas un bandītiskās grupas LTS(P)A apvienoja divās bandītu divīzijās, kas bija organizētas pulkos, rotās un vados. Pēc tam Madonas apriņķī tika noorganizēta trešā bandītu divīzija.

LTS(P)A prezidijs izstrādāja un pieņēma organizācijas statūtus un izdeva daudz dažādu direktīvu un materiālu cīņas organizēšanai pret padomju varu.

Kurzemē atstātie vācu organizācijas “SS Jagdverband Ostland” locekļi izveidoja “Latviešu Nacionālo partizānu apvienību” jeb LNPA, kuras štāba priekšgalā atradās bijušais vācu armijas leitnants Ēvalds Pakuls, organizācijas “SS Jagdverband Ostland” dalībnieks un vācu izlūks Voldemārs Poļakovs, bijušais aizsargu organizācijas vadītājs Jānis Vanags un citi.

LNPA apvienojās 8 bandas un 13 bandītiskās grupas, kopskaitā līdz 400 cilvēkiem.

Minētās organizācijas un apvienības centās izveidot savstarpējos sakarus un apvienoties kopīgai darbībai. Taču LPSR IeM rīcībā patlaban nav materiālu, kas liecinātu, ka šiem mēģinājumiem būtu bijuši panākumi.

Izņēmums bija LTS(P)A un LNPA, kuras pirms šo organizāciju vadības likvidācijas nodibināja savstarpējus sakarus. LTS(P)A iecēla Supi par 4. bandītu divīzijas komandieri.

Pēc vadības likvidācijas sakari pārtrūka, un tos atjaunot bandītiskajai pagrīdei vairs neizdevās.

Bandītisma izplatību republikā pēc Vācijas kapitulācijas un aktivizējoties nacionālistiskajai pagrīdei, kas apvienoja un iesaistīja aktīvā cīņā pret padomju varu tos, kas nelegāli slēpjas, raksturo šādas ziņas:

1945. gadā tika reģistrēts 1081 bandītisma gadījums, tajā skaitā: 33 diversijas, 230 terora aktu, 186 uzbrukumi valsts iestādēm un uzņēmumiem, 154 slepkavības, 367 aplaupīšanas un 102 citi gadījumi. Bandīti nogalināja 635 un ievainoja 294 IeTK, VDTK, milicijas darbiniekus, IeTK karaspēka personālsastāva, iznicinātāju bataljonu kaujiniekus, padomju un partijas aktīva darbiniekus un citus pilsoņus.

Šajā laikā IeTK orgāni likvidēja 283 bandas un bandītiskās grupas, kopskaitā 4723 dalībniekus, to skaitā 157 bandu un bandītisko grupu vadoņus, no kuriem nogalināti 1098 un legalizēti 2417 cilvēki. Tika arestēti un notiesāti 985 aktīvi bandītu atbalstītāji. Sagrauta un likvidēta: “Latvijas Tēvijas sargu (partizānu) apvienība” - LTS(P)A, tās izveidotā 2. un 3. bandītu divīzija ar štābiem, Daugavpils, Ilūkstes, Jēkabpils bandītu pulki un virkne organizācijas “SS Jagdverband Ostland” grupu.

Izņemti ieroči: 1246 ložmetēji,1558 automāti,19065 šautenes, 913 pistoles, 4 mīnmetēji, 459 dažādas mīnas, 11304 rokasgranātas un vairāk nekā 600 tūkst. patronu.

Arestēti un notiesāti 1944 vācu ielikteņi, atbalstītāji, policisti, izlūkošanas un pretizlūkošanas aģenti, kas atradušies nelegālā stāvoklī, 899 dezertieri un personas, kas izvairījušās no iesaukšanas Sarkanajā armijā, un 278 citi kontrrevolucionāri elementi. Tajā pašā laikā legalizēti 237 vācu ielikteņi un atbalstītāji, 2569 dezertieri un personas, kas izvairījušās no dienesta Sarkanajā armijā.

Tādējādi pavisam tika represēti 11635 cilvēki.

Neraugoties uz 1945.gadā bandītiskajai nacionālistiskajai pagrīdei dotajiem operatīvajiem triecieniem un uz to, ka, salīdzinot ar 1945.gadu, 1946.gadā bandītisma gadījumi samazinājušies par 34%, to skaits bija ievērojams un sasniedza 724 gadījumus: 11 diversijas, 185 terora akti, 96 uzbrukumi valsts iestādēm un uzņēmumiem, 70 slepkavības, 316 aplaupīšanas un 46 citi gadījumi.

Bandīti nogalināja 22 IeM, VDM un milicijas darbiniekus, 49 IeM karaspēka personālsastāva darbiniekus, 92 iznīcinātāju bataljonu kaujiniekus, 55 padomju un partijas aktīvistus un 177 citus pilsoņus, ievainoti 184 cilvēki, to skaitā 70 personas aplaupīšanu laikā.

1946.gadā IeM orgāni atklāja un likvidēja Latvijas Nacionālo partizānu Ziemeļaustrumu Vidzemes organizācijas - LNPO štābu, Latgalē - 1945. gadā sagrautās 2. bandītu divīzijas atliekas un Rēzeknes bandītu pulku, Kurzemē - Latvijas Nacionālo partizānu apvienības - LNPA štābu un 286 bandas un bandītiskās grupas, kopskaitā 2196 cilvēkus.

To skaitā bija 31 nacionālistiskās pagrīdes vadītājs, 98 bandu un bandītisko grupu vadītāji. No viņiem 402 cilvēki tika nogalināti un 1002 legalizēti. 863 aktīvi bandītu atbalstītāji, 191 vācu ieliktenis un atbalstītājs, 77 Sarkanās armijas dezertieri un 109 citi pretpadomju elementi tika arestēti un notiesāti.

123 vācu ielikteņi un atbalstītāji, 512 dezertieri un personas, kas izvairījušās no iesaukšanas Sarkanajā armijā, 937 bijušie leģionāri, kas atradās nelegālā stāvoklī, tika legalizēti.

Atklātas un likvidētas 9 pretpadomju nacionālistiskas organizācijas, kuras bija izveidojuši bandītisko apvienību štābi, arestēti 164 cilvēki.

Izņemti ieroči: 171 ložmetējs, 803 automāti, 2162 šautenes, 697 pistoles, 1361 granāta, 132 mīnas un vairāk nekā 300 tūkst. patronu.

1946.gadā pavisam nogalināti, arestēti un legalizēti 5008 cilvēki.

Tādējādi kopš Latvijas PSR atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem IeM orgāni un karaspēks ar partijas un padomju aktīva atbalstu, parasti piedaloties iznīcinātāju bataljonam, bandītiskās un nacionālistiskās pagrīdes sagrāvē sasniedza šādus rezultātus.

I. Likvidēti:

a) Latvijas Tēvijas sargu (partizānu) apvienības prezidijs un tā vadība: LTS(P)A prezidija priekšsēdētājs, bijušais ksendzs Antons Juhņevičs (arestēts); LTS(P)A prezidija priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Latvijas armijas virsnieks Kārlis Blumbergs (nogalināts); LTS(P)A ģenerālsekretārs un Daugavpils bandītu divīzijas priekšnieks, bijušais vācu armijas kaprālis Jānis Zelčāns (arestēts); LTS(P)A prezidija loceklis, bijušais policists Oskars Līdaks (arestēts) un citi.

b) 2. Daugavpils bandītu divīzijas štābs un tā vadītāji Daugavpils, Ilūkstes un Ludzas apriņķī: bandītu divīzijas komandieris, bijušais vecākais policists Juris Rudzītis (nogalināts); divīzijas štāba adjutants, bijušais Latvijas armijas virsnieks Arvīds Puida (arestēts); bandītu divīzijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks, bijušais Latvijas armijas izlūkdienesta virsnieks Ivans Brizgulis (nogalināts); Daugavpils bandītu pulka komandieris un LTS(P)A prezidija loceklis, bijušais aizsargs Antons Gavars (legalizēts); Ilūkstes bandītu pulka komandieris, bijušais Latvijas armijas kaprālis Staņislavs Urbāns (legalizēts); Ludzas pulka komandieris, bijušais policists Kārlis Zutis (arestēts) un citi.

c) 3. Madonas bandītu divīzijas štābs un tā vadītāji Madonas un Rēzeknes apriņķī: bandītu divīzijas komandieris un LTS(P)A prezidija loceklis, bijušais Latvijas armijas virsnieks Dāvids Timmermanis (nogalināts); bandītu divīzijas štāba priekšnieks, bijušais Latvijas armijas kapteinis Kārlis Dankers (nogalināts); bandītu divīzijas komandiera vietnieks, bijušais apriņķa policijas priekšnieks Roberts Zariņš (nogalināts); bandītu divīzijas štāba adjutants, bijušais policists Jānis Ivanieks (arestēts); Rēzeknes bandītu pulka komandieris, bijušais latviešu SS leģiona kaprālis , Staņislavs Strods (arestēts); bandītu pulka štāba priekšnieks, bijušais aizsargu organizācijas vadītājs Pēteris Prikulis (nogalināts) un citi.

d) Latviešu Nacionālo partizānu Ziemeļaustrumu Vidzemes organizācijas štābs un tā vadība: organizācijas vadītājs, bijušais vācu izlūks Pēteris Supe (nogalināts); organizācijas vadītāja vietnieks, bijušais jurists un aktīvs aizsargs Pēteris Bukša (nogalināts); organizācijas štāba priekšnieks, bijušais Latvijas armijas virsnieks Alfrēds Auseklis (nogalināts); propagandas nodaļas vadītājs, bijušais Vecumu dzelzceļa stacijas priekšnieks Jānis Kokarēvičs (nogalināts) un citi.

e) Latviešu Nacionālo partizānu apvienības štābs un tā vadība: LNPA vadītājs, bijušais vācu armijas leitnants Ēvalds Pakuls (arestēts); apvienības vadītāja vietnieks, diversiju un terora organizācijas “SS Jagdverband Ostland” loceklis Fricis Kārkliņš (nogalināts); sakaru nodaļas priekšnieks, bijušais aizsargu organizācijas vadītājs Jānis Vanags (legalizēts); štāba bandas vadonis, bijušais vācu armijas leitnants Voldemārs Poļakovs (nogalināts); teroristiskās grupas vadonis Kārlis Balodis (nogalināts) un citi.

Š.g. janvārī arestēts SD hauptmanis, diversiju un terora organizācijas “SS Jagdverband Ostland” štāba priekšnieks, bandītiskās pagrīdes organizators un iedvesmotājs Kurzemē Boriss Jankavs.

II. Likvidētas:

a) Madonas apriņķī - organizācija “Melnais sikspārnis”, kuru izveidoja bandītu vadonis Vilis Zummenis (nogalināts). Arestēti 23 cilvēki, to skaitā organizācijas vadītājs Kārlis Upīts, Cesvaines pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, organizācijas vadītāja vietnieks Jānis Grāvītis, Cesvaines mežniecības vecākais mežzinis un citi.

b) Rīgā, Daugavpils un Madonas apriņķī - LTS(P)A prezidija priekšsēdētāja Juhņeviča izveidotās LTS(P)A kontrrevolucionārās jaunatnes organizācijas centrs. Arestēti organizācijas vadītāji Daugavpils apriņķī - skolotājs Staņislavs Lācis, Madonas apriņķī - ārste Verena Melbārde, Rīgā - Rīgas Valsts universitātes students Voldemārs Veibergs un citi.

c) Alūksnes apriņķī - no mācību iestāžu audzēkņiem izveidotā LNPO jaunatnes organizācija “Latvijas nacionālās jaunatnes apvienība”. Arestēti 18 cilvēki, to skaitā organizācijas vadītāja - 10. klases skolniece Līvija Eglīts, viņas vietnieks Andrejs Sināts un citi.

d) Tukuma apriņķī - teroristiska jaunatnes grupa “Latvijas partizāni”, kuras rīcībā bija 3 ložmetēji, 6 automāti, 7 šautenes un citi ieroči un kura gatavoja terora aktus pret vietējiem padomju, un partijas orgānu vadītājiem. Arestēti 7 cilvēki, to skaitā grupas vadītājs, budža dēls Gunārs Špipke, viņa vietnieks Arturs Vērmanis un citi.

e) Jēkabpilī - kontrrevolucionāra jauniešu organizācija “Sarkanbaltsarkanais karogs”, kuru izveidoja bandītu vadonis Paulis Pormalis (nogalināts). Arestēti 19 cilvēki, to skaitā organizācijas vadītājs, budža dēls, lauksaimniecības tehnikuma audzēknis Censonis Silaraups. Izņemti ieroči, munīcija un pretpadomju lapiņas.

f) Ventspilī - kontrrevolucionāra organizācija “Latvijas nacionālā jaunatnes apvienība”, kuru izveidoja bandītu vadonis Jānis Sebris (nogalināts). Arestēti 8 aktīvi dalībnieki, to skaitā vadītājs, 8. klases skolnieks Valentīns Pļavarājs.

g) Stāmerienas lauksaimniecības tehnikumā kontrrevolucionāra jaunatnes organizācija “Sarkanbaltsarkanie ērgļi”, kuru vadīja students, tehnikuma komsorgs Zigfrīds Kupcis. Arestēti 6 cilvēki. Izņemti ieroči.

Likvidētas 15 dažādas kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas, kopskaitā 269 cilvēki.

III. Likvidētas bandas, bandītiskās grupas, to atbalstītāji un rezerves:

a) likvidētas bandas un bandītiskās grupas

569

kopskaitā

6919 cilv.

to skaitā bandītisko formējumu vadoņi

286 cilv.

no tiem:

 

nogalināti...

1500 cilv.

arestēti...

2000 cilv.

legalizēti...

3419 cilv.

b) arestēti un notiesāti aktīvi bandītu atbalstītāji...

1848 cilv.

c) arestēti nodevēji, vācu ielikteņi un atbalstītāji...

2135 cilv.

dezertieri un personas, kuras izvairījušās no dienesta Sarkanajā armijā...

976 cilv.

citi kontrrevolucionāri elementi...

387 cilv.

d) legalizēti vācu ielikteņi un atbalstītāji...

360 cilv.

dezertieri un personas, kuras izvairījušās no dienesta Sarkanajā armijā...

3081 cilv.

bijušie SS leģionāri - pagrīdnieki...

937 cilv.

e) kopā likvidēti kontrrevolucionārās bandītiskās nacionālistiskās pagrīdes dalībnieki...

16643 cilv.

to skaitā

 

nogalināti...

1500 cilv.

arestēti...

7346 cilv.

legalizēti...

7797 cilv.

IV. Izņemti ieroči, munīcija, tehnika:

a) ložmetēji...

1417

automāti...

2361

šautenes...

3227

pistoles...

1610

rokasgranātas...

12935

mīnmetēji...

4

dažādas mīnas...

591

kaujas patronas...

vairāk par 1 miljonu

b) tehnika

 

“Sever” tipa rācijas...

2

radioraidītāji...

2

radiouztvērēji...

25

lauku telefona aparāti...

5

rakstāmmašīnas...

24

šapirogrāfi...

1

stiklogrāfi...

1

Ar aktīvu bruņotu cīņu pret padomju varu (diversijas, terors), ar padomju varas politisko un saimniecisko kampaņu izjaukšanu un sabotāžu un pretpadomju aģitāciju, orientējoties galvenokārt uz ārvalstu, sākumā - Zviedrijas, pēc tam - Anglijas un ASV iejaukšanos un militāru palīdzību, nepārtraukti pareģojot šo valstu neizbēgamu konfliktu un karu ar PSRS, LTS(P)A, LNPO un LNPA savās programmās un uzrunās iedzīvotājiem izvirzīja politisku uzdevumu gāzt padomju varu un atjaunot Latvijā Ulmaņa pārvaldes veida nacionāli buržuāzisku republiku.

Visas šīs programmatiskās nostādnes palika tukšu deklarāciju līmenī, un bandītiskās pagrīdes faktiskā darbība kopumā izvērtās par vietējo iedzīvotāju klaju aplaupīšanu nolūkā iegūt eksistences līdzekļus, pat zvēriskā naidā veiktu vardarbību un padomju cilvēku, sirmgalvju, sieviešu un bērnu slepkavošanu no stūra. Tādējādi visi šie latviešu tautas “atbrīvotāji” pārvērtās par mežonīgu slepkavu, varmāku un laupītāju bandām.

1946.gadā 316 reizes aplaupīja vietējos iedzīvotājus, nogalināja 177, ievainoja 70 un aizveda 24 cilvēkus, kuri pazuda bez vēsts.

IeM triecieni nacionālistiskajai bandītiskajai pagrīdei un tās atbalstītājiem, padomju varas reālie sasniegumi republikas saimniecības atjaunošanā pēc kara postījumiem, partijas un padomju varas orgānu autoritātes pieaugums, acīmredzamā nacionālistiskās pagrīdes provokatīvās aģitācijas nepamatotība un melīgums par drīzu padomju varas gāšanu un Anglijas un ASV iejaukšanos, kuras precīzi termiņi vairākkārt tika pasludināti, un, beidzot, “atbrīvotāju” pārvēršanās par vienkāršiem laupītājiem un slepkavām, kas terorizēja ciemu un māju iedzīvotājus, sagrāva zemnieku, kuri sākumā bandītiem palīdzēja, uzticību nacionālistiskajai bandītiskajai pagrīdei.

Rezultātā bandītu atbalsta bāze ievērojami sarukusi, un viņi saņem atbalstu tikai no saviem tuvākajiem radiniekiem. Vienlaikus biežāki kļūst gadījumi, kad zemnieki IeM orgāniem iesniedz ziņojumus par bandītu atrašanās vietu un izrāda tiem aktīvu pretošanos. Tā Alūksnes apriņķa zemnieks Jānis Melngavs, kad viņa mājās ieradās trīs bruņoti bandīti, riskējot ar dzīvību, vienu atbruņoja un nodūra ar durkli, bet abus pārējos aizturēja un nogādāja IeM, atņemot bandītiem rokas ložmetēju, automātu, šauteni un pistoli.

Zaudējuši iedzīvotāju uzticību un atbalstu, bandītu vadoņi dod norādījumus bandītisko grupu dalībniekiem pāriet uz atklātu laupīšanu un iedzīvotāju nogalināšanu.

Arestētais LNPA bandītu vienības vadītājs Alfrēds Auziņš ar rūdīta bandīta atklātu cinismu par to liecināja: “Kad mums kļuva skaidrs, ka zemnieki no mums novēršas un negrib vairs mums palīdzēt, mēs nolēmām organizēt tādu teroru un tādas laupīšanas, no kurām zemnieki nodrebētu. Izpildot šo lēmumu, mūsu banda laupīja un nogalināja vīriešus, sievietes, sirmgalvjus un bērnus. Mēs bijām nesaudzīgi, un mūsu rīcība bija tik nekaunīga, ka līdzīga cietsirdība nav iedomājama no cilvēka saprāta, vēl jo vairāk no sirdsapziņas un no morāles viedokļa.”

Par rīkojumiem bandām pāriet uz teroru pret iedzīvotājiem savās liecībās runā arī LNPA vadītājs Ē.Pakuls un bandītu vadonis Staņislavs Strods. To, kā šī direktīva tika izpildīta, liecina šādi fakti:

1946.gada jūlijā Staņislava Stikuta bandītiskā grupa,(likvidēta) nogalināja Daugavpils apriņķa Aglonas pagasta Berģu ciemā dzīvojošo zemnieku Franci Gribovski, viņa sievu, divpadsmitgadīgo dēlu un četrgadīgo meitu;

1946.gada decembrī Medņa bandītiskā grupa Viļakas apriņķa Partinas pagasta Oboļeho ciemā nogalināja Tēvijas kara invalīda Broņislava Mačina sievu, viņa 56 gadus veco māti, ar durkli nodūra piecus mēnešus veco bērnu un pēc tam aizdedzināja māju.

Pēc nacionālistiskās pagrīdes centru, apvienību un vairāku bandu sagrāves darbojošos bandītu vienību vadoņi nolūkā saglabāt atlikušos bandītus 1946.gadā deva norādījumus savām grupām sadalīties sīkās vienībās un līdz īpašam rīkojumam slēpties mežos un mājās.

Sakarā ar tālākas cīņas perspektīvu trūkumu bandītisko grupu dalībniekos arvien vairāk nobriest doma par brīvprātīgu pieteikšanos un savas vainas atzīšanu, tāpēc bandu un bandītisko grupu vadoņi līdzās bandītu iebiedēšanai ar padomju varas represijām sākuši viņiem likt parakstīties par atteikšanos atstāt mežu un legalizēties, draudot ar iznicināšanu tiem, kas solījumu lauzis.

Neraugoties uz šiem parakstiem un iebiedēšanu, IeM orgāni 1946.gadā legalizēja 32 bandītu vadoņus, 969 bandītus, 123 vācu ielikteņus, 512 dezertierus un personas, kas izvairījušās no dienesta Sarkanajā armijā, un 938 pagrīdniekus - bijušos leģionārus, no kuriem pamatos sastāvēja bandītu vienības.

Noskaidrots, ka Kurzemē darbojošās bandītu vienības 1946.gada beigās savus dalībniekus sāka iesūtīt Rīgā, lai nogalinātu iedzīvotājus un laupītu, lai sagādātu līdzekļus nelegālajām bandītiskajām grupām un iegūtu viltotus dokumentus bandītiskās pagrīdes legalizācijai.

Latvijas PSR IeM 1947.gada janvārī Rīgā atklāja un likvidēja 4 šādas bandītiskās grupas, kopskaitā 16 cilvēku (no tiem 2 nogalināti), kas īsā laikā bija veikuši 26 bruņotus uzbrukumus tirdzniecības uzņēmumiem pilsētā un Tukuma un Talsu apriņķī. Arestētie grupu vadītāji - bijušais vācu armijas virsnieks J.J.Ozolinš, P.A.Jokste un citi - liecināja, ka viņiem ticis dots uzdevums, izliekoties par demobilizētiem kareivjiem, terorizēt Rīgas iedzīvotājus, veicot bruņotus uzbrukumus, slepkavības un laupīšanas, no Rīgas iedzīvotājiem veidot bandītiskas grupas, izplatīt provokatīvas baumas.

Likvidējot šīs bandītiskās grupas, izņemti 2 uzbrukuma ložmetēji, 2 automāti, 17 pistoles, 2 granātas, 718 patronas, tola paketes ar detonatoriem, kontrrevolucionāras lapiņas, viltoti dokumenti un daudz salaupītu preču un vērtību. Arestēti arī 28 aktīvi viņu atbalstītāji, to skaitā Rīgas Valsts universitātes vecākais pasniedzējs Mangus Grava, kurš iedevis Ozoliņam nosūtīšanai bandai 200 lapu vaska papīra un no bandītiem saņēmis pistoli.

Bandītiskās nacionālistiskās pagrīdes sekmīgu likvidāciju zināmā mērā apgrūtina dažu vietējo partijas un padomju orgānu piesārņotība ar padomju varai naidīgiem cilvēkiem, kā arī dažu partijas un padomju orgānu vadītāju modrības zudums un bezrūpība.

Atklājās, ka virkne pagasta izpildu komiteju un ciema padomju priekšsēdētāju un sekretāru ir bijušie aizsargi, vācu soda vienību dalībnieki, SS leģionāri, budži un personas, kam bandās ir tuvi radinieki, kuri aktīvi palīdzējuši bandītiem, vienlaikus kaitējot vietējo padomju orgānu darbam.

Tā Daugavpils apriņķa Rudzātu pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs - bijušais aizsargs Heks, kura brālis atradās bandā; Rīgas apriņķa Mālpils pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs - bijušais aizsargs un budzis Mednis; Rīgas apriņķa Sējas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs - bijušais šucmanis Augusts Lūsis; Talsu apriņķa Valgales pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs - bijušais aizsargs un SS divīzijas leģionārs Fricis Vētra; Jēkabpils apriņķa Daudzeses pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs - bijušais šucmanis, soda vienības dalībnieks un SS leģionārs Valdis Kapelis utt.

Madonas apriņķa Cesvaines pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Upīts bija kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas “Melnais sikspārnis” vadītājs.

Dažiem pagastu partorgiem vai nu bija tieši sakari ar bandītisko nacionālistisko pagrīdi, vai arī viņi palīdzēja tai ar savu bezrūpību un politisko tuvredzību.

Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagasta partorgam Oto Dombovičam bija personiski sakari ar bandītu vadoni, bijušo vācu armijas leitnantu un organizācijas “SS Jagdverband Ostland” rotas komandieri Leonu Krustu, kuru viņš apgādāja ar tīrām pagasta izpildu komitejas veidlapām.

Alūksnes apriņķa Trapenes pagasta partorgs Zariņš sadzīvroja ar bandītu atbalstītājiem, sargāja tos no represijām un sniedza atbalstu legalizētiem bandītiem.

Izrādījies, ka Stāmerienas lauksaimniecības tehnikuma komsorgs Zigfrīds Kupcis ir kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas “Sarkanbaltsarkanie ērgļi” vadītājs.

1946.gada beigās arestētā LNPA štāba bandas sakarniece Ērika Laupīts par Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta partorga un izpildu komitejas priekšsēdētāja bezatbildību un noziedzīgo uzticēšanos liecina: “Ierodoties Tadaiķu pagasta un izpildu komitejas priekšsēdētāja Viļa Kabras mājās un izmantojot viņa uzticību, es nolaupīju pagasta izpildu komitejas zīmogu un spiedogu. Izgatavoju vairākas veidlapas, pēc tam zīmogu un spiedogu nemanāmi atdevu Kabram, bet veidlapas nodevu bandas vadītājam Ēvaldam Pakulam. No Kabras dēla es saņēmu 15 topogrāfiskās kartes un arī tās nodevu bandai.

Tadaiķu pagasta partorgs Tallejs deva man rediģēt un pavairot partijas un komjaunatnes sapulču protokolus, kuru kopijas atstāju sev un tāpat nodevu Pakulam, lai bandīti zinātu aktīvistu vārdus. Partorgs Tallejs mani aģitēja iestāties partijā un apsolīja dot rekomendāciju.”

1947.gada 1.martā pēc Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas ziņām stāvokli republikā un bandītiskās pagrīdes apjomu raksturo šādi skaitļi. Republikas teritorijā turpina slēpties 58 bandas un atsevišķas sadrumstalotas bandītiskas grupas, no tām 15 - Kurzemē (Kuldīgas, Ventspils, Tukuma, Talsu un Aizputes apriņķī), 24 - Vidzemē (Rīgas, Cēsu, Valmieras, Alūksnes un Madonas apriņķī), 8 - Zemgalē (Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils apriņķī) un 11 - Latgalē (Daugavpils, Rēzeknes un Viļānu apriņķī), pēc nepilnīgām ziņām kopskaitā līdz 450 cilvēkiem. Sakarus un kontaktus starp Vidzemes bandītiskajām grupām cenšas nodibināt aktīvs bandīts Antons Circenis - “Vārpa”, bijušais budzis un organizācijas “SS Jagdverband Ostland” dalībnieks, kurš pabeidzis vācu izlūku skolu un kuru 1944.gadā vācieši iesūtījuši Sarkanās armijas aizmugurē.

Pēc IeM uzskaites datiem bez šiem bandītisko grupu dalībniekiem Latvijas PSR teritorijā vēl slēpjas 147 vācu ielikteņi, 356 SS leģionāri un 129 dezertieri un personas, kas izvairās no dienesta Sarkanajā armijā. Turklāt atklāti un operatīvajā uzskaitē atrodas 467 bandītu atbalstītāji, 135 sagrauto kontrrevolucionāro organizāciju dalībnieki, 3267 legalizēti bandīti, 999 vācu ielikteņi un leģionāri, 2388 dezertieri un personas, kas izvairās no dienesta Sarkanajā armijā, 33700 repatriantu.

1947.gada divos mēnešos (janvārī, februārī) pilnīgi vai daļēji likvidēta 61 bandītiskā grupa ar 230 dalībniekiem, to skaitā - 40 bandītu vadoņu.

Likvidēto bandu un bandītisko grupu sastāvā bija bijušā vācu armijas leitnanta Oļģerta Kārkliņa vadītā teroristiskā banda, kas saistīta ar grupas “SS Jagdverband Ostland” vadītāju, vācu armijas hauptmani Jankavu (arestēts). Banda likvidēta Kuldīgas apriņķī. Nogalināti 6 bandīti, to skaitā viņu vadonis Kārkliņš, vietnieks Kārklītis, teroristiskās grupas vadonis Valdis Tumpaks, un sagūstīti 2 bandīti. Izņemti ieroči: 8 automātiskie ieroči, 8 pistoles, 32 granātas, 1000 patronu.

Talsu apriņķī bunkurā pilnā sastāvā sagūstīta 6 cilvēku bandītiskā grupa, arī grupas vadonis Matīss Ilviņš.

Viļakas apriņķī veiktā operatīvā darba rezultātā vadoņa Jāzepa Ķeiša bandītiskā grupa 7 cilvēku sastāvā pieteicās varas iestādēm.

Kuldīgas apriņķī likvidēta vadoņa Seskausa bandītiskā grupa Nogalināti 5 bandīti, izņemti ieroči: 9 ložmetēji, 5 pistoles, 50 granātu, 12 mīnas, 4000 patronu, 8 kg tola.

Bauskas apriņķī sagūstīta vadoņa Jāņa Stūra bandītiskā grupa, kopskaitā 5 cilvēki.

1947.gada divos mēnešos (janvārī, februārī) likvidēts 931 bandīts, bandītu atbalstītājs un citi pretpadomju elementi, no tiem nogalināti 58 bandīti un personas, kas saistītas ar nacionālistisko pagrīdi; 438 cilvēki arestēti, to skaitā 104 ar nacionālistisko pagrīdi saistīti bandīti, 98 bandīti - laupītāji, 1 diversants, 6 Dzimtenes nodevēji, 12 pretpadomju organizāciju dalībnieki, 172 bandītu atbalstītāji un 45 citi pretpadomju elementi. Legalizēti 435 cilvēki, to skaitā 88 bandīti, 321 vācu ieliktenis un atbalstītājs un 26 citi pretpadomju elementi.

1947.gada divos mēnešos bandītiem izņemts 1 mīnmetējs, 34 ložmetēji, 182 šautenes, 81 automāts, 149 pistoles, 215 granātas, 14 mīnas, 64,3 kg sprāgstvielu un 44063 dažādas patronas.

1947.gada 1.martā turpmākā cīņa ar nacionālistisko pagrīdi un tās bandām atbilstoši Savienības Ministru Padomes lēmumam un tam sekojošām PSRS IeM un VDM pavēlēm nodota Latvijas PSR Valsts drošības ministrijai.

Šajā pašā nolūkā LPSR VDM nodots IeM operatīvais sastāvs, IeM iekšējā karaspēka 5.strēlnieku divīzija un viss LPSR IeM iznīcinātāju bataljonu personālsastāvs.

Uzskatu, ka sekmīgai cīņai ar bandītisko nacionālistisko pagrīdi un tās gaļīgai likvidācijai vienlaikus ar aktīvām operatīvi militārām operācijām turpmāk nepieciešams:

a) plaši izvērst un veikt ikdienas izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū par bandītisma būtību un bandītiskās nacionālistiskās pagrīdes prettautisko darbību;

b) turpināt iznicinātāju bataljonu nostiprināšanu, uz tiem sūtot labākos komunistus un komjauniešus, ar kuriem jāveic pastāvīgs politiskais darbs;

c) attīrīt zemākos partijas un padomju orgānus no padomju varai naidīgiem elementiem;

d) pastiprināt partijas politisko darbu ar jaunatni un uzlabot tās audzināšanu komunistiskā garā.

Latvijas PSR iekšlietu ministrs
ģenerālmajors
Eglītis
(paraksts)
1947.g.22.martā

________________________________________________________________

Avots: Puriņš, Ā. Slepens dienesta ziņojums. Latvijas Arhīvi. 1994. Nr.1, 37.-41.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 270.f., 1.s.apr., 265.l., 128.-141.lp. Oriģināls krievu valodā.

Ievietots: 06.03.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV