Rīgas arhibīskapija (līdz 1255 Rīgas bīskapija) - Livonijas valstiņa. Izveidojās no Ikšķiles bīskapijas (dib. 1186), bīskapam Albertam 1201-02 pārceļot rezidenci uz Rīgu. Δ ietilpa liel. daļa vācu feodāļu iekarotās lībiešu un latgaļu zemes. Livonijas ord. īpašumi ar t.s. Gaujas koridoru sadalīja Δ 2 daļās - lībiešu galā (R daļa) un latvju jeb latgaļu galā (A daļa). Pēc Rīgas bīskapa paaugstināšanas par arhibīskapu (1255) bīskapija ieguva nos. Δ. Tās terit. pārvaldīja arhibīskaps kopā ar domkapitulu, no 15.gs. - arī kopā ar Δ padomi. (Pavisam bija 20 arhibīskapu.) No 14.gs. arhibīskapa rezidence bija Raunas pils (apm. no 1420- galv. rezidence), Limbažu un Kokneses pils. Δ visagrāk L-jas terit-ā nostiprinājās zemn. feod. ekspl. formas (dzimtbūšanas tiesības no 1494). Zemn. saimniecības postīja arī arhibīskapa un Livonijas ord. ilgā cīņa par hegemoniju Livonijā. Livonijas kara 1.posmā (1558- 61) Livonijas valstiņas saira, Δ tika iekļauta Pārdaugavas hercogistē.

Latvijas Padomju Enciklopēdija. 8. sējums, 387.lpp.

Ievietots: 08.01.2002. 

 

HISTORIA.LV