Rīgas arhibīskapija (līdz 1255 Rīgas bīskapija)

Tās pirmsākums bija Ikšķiles bīskapija, kuras teritoriju vēlāk paplašināja uz iekaroto zemju rēķina. Ikšķiles bīskaps Alberts Bukshēvdens 1201-1202 pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu. Rīgas arhibīskapija aizņēma ap 18,4 tūkst. km2 Vidzemē un Latgalē. Livonijas ordeņa valsts īpašumi ar tā saukto Gaujas koridoru sašķēla arhibīskapijas zemes 2 daļās: lībiešu galā rietumos un latgaļu galā austrumos. Rīgas arhibīskapijas priekšgalā atradās Romas pāvesta iecelts arhibīskaps (pavisam bijuši 20 arhibīskapi; Rīgas arhibīskapi), kas vienlaikus skaitījās arī visas Livonijas (izņemot Ziemeļigauniju) Baznīcas galva; kā Vācijas impērijas firsts arhibīskapijas teritorijā viņš bija arī augstākais laicīgais valdnieks (arhibīskapa garīgais kungs bija pāvests, bet laicīgais - Vācijas ķeizars). Arhibīskaps valdīja kopā ar domkapitulu, no 15.gs. arī kopā ar arhibīskapijas padomi. Sākumā arhibīskapi uzturējās īpašā namā pie Rīgas Doma, bet vēlāk apmetās pārmaiņus Raunas, Limbažu un Kokneses pilī. Ap 1420 par arhibīskapa galveno rezidenci un centru kļuva Raunas pils, ko sāka celt 1262.

Rīgas arhibīskapiem (sākumā bīskapiem) nebija pastāvīga, regulāra karaspēka, tāpēc tika izveidots vasaļu karaspēks. Kā atalgojumu par dienestu bīskapi un arhibīskapi piešķīra lēni. Radās lēņu novadi, kuros saimniekoja vasaļi, bieži vien nerēķinoties ar zemes kungu interesēm. Pakāpeniski vasaļi ieguva noteicošo lomu arhibīskapijas pārvaldē un politikā. 14.gs. 2.pusē vasaļi sāka pulcēties savās sanāksmēs - mantāgos, kuros piedalījās arī domkungi un Rīgas rātskungi. No 1432 sāka darboties arī arhibīskapijas padome. Tajā ietilpa arhibīskaps, 6 domkungi un 6 vasaļi. Arhibīskapijas padome 15.-16.gs. kļuva par galveno valsts iekšpolitikas un ārpolitikas veidotāju, turklāt balsošanā izšķirošais vārds piederēja vasaļiem.

Arhibīskapa un Livonijas ordeņa sacensība par vadošo lomu Livonijā un biežie savstarpējie kari izpostīja zemnieku saimniecības, ko jau tā nomāca lielās nodevas. Zemnieku stāvokli vēl pasliktināja dzimtbūšanas tiesību pieņemšana (1494. gada līgums). Livonijas kara 1.posmā (1558-1561) arhibīskapija beidza pastāvēt. 1562 tās teritoriju iekļāva Pārdaugavas provincē.

Rīgas arhibīskapi 1243-1563

1243-1273 Alberts II Zuerbērs (līdz 1255 bīskaps)

1273-1284 Johans I fon Lūne

1294-1300 Johans III, Šverīnes grāfs

1304-1341 Frīdrihs fon Pernšteins

1370-1374 Zīgfrīds Blombergs

1480-1483 Stefans Grūbe

1528-1539 Tomass Šēnings

1539-1563 Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs

1998 © KlišānsValdis , Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998.

Tildes DatorenciklopēdijA Latvijas vēsturE . Šeit varat skatīt informāciju par enciklopēdijas autoriem, kompaktdiska pilnas versijas saturu un tā iegādes iespējām.

Ievietots: 11.02.2001. 

HISTORIA.LV